Audio pasaka Sarkangalvīte

Reiz dzīvoja maza, jauka meitenīte, kuru visi, kas vien viņu ieraudzīja, tūlīt iemīlēja, bet visvairāk mazo mīlēja Vecmāmiņa, kura nezināja vien, ko visu bērnam dāvināt. Reiz vina mazmeitiņai uzdāvināja sarkanu samta cepurīti, un, tā kā cepurīte meitenei tik labi piestāvēja, ka viņa to vien tikai gribēja valkāt, tad viņu iesauca par Sarkangalvīti. Kādu dienu māte teica: Panāc, Sarkangalvīt, te būs kūkas gabals Un vīna pudele, aiznes tos vecmāmiņai, viņa ir veca un slima, lai viņai tiek, ko atspirdzināties. Dodies ceļā, iekams nav kļuvis karsts, un, kad iziesi no ciema, ej kārtīgi pa ceļu un neskrien nekur projām, citādi kritīsi un sasitīsi pudeli, un tad vecmāmiņai nekas netiks. Kad ieiesi vecmāmiņas mājiņā, neaizmirsti pateikt labrītu un neskaties tūlīt apkārt visos kaktos!\r
- Es visu izdarīšu, kā pienākas, - Sarkangalvīte atbildēja un par zīmi, ka solījumu pildīs, sniedza mātei roku.\r
Vecmāmiņa dzīvoja mežā pusstundas gājuma attālumā no ciema. Nonākusi mežā, Sarkangalvīte satika vilku. Meitenīte nezināja, ka tas ir tik ļauns zvērs, un tāpēc nebaidījās.\r
- Labdien, Sarkangalvīt, - vilks teica.\r
- Labdien, vilciņ!\r
- Uz kurieni tik agri dodies, Sarkangalvīt?\r
- Pie vecmāmiņas.\r
- Kas tev tur zem priekšautiņa?\r
- Vīns un kūka, kuru izcepām vakar. Nesu, lai arī slimā un vārgā vecmāmiņa iebauda no ciemakukuļa un spēcinās.\r
- Kur tava vecmāmiņa dzīvo, Sarkangalvīt?\r
- Vēl labas ceturtdaļstundas gājums pa mežu, viņas mājiņa atrodas pie trim lielajiem ozoliem, lejāk aug lazdas, tu jau gan zināsi, — Sarkangalvīte atbildēja.